Latviešu tautas dzīvesziņa 2. sējums. Daba. Debesis. Dievības.
Skaista mana tēvu zeme
Pār visām zemītēm:
Plaši lauki, zaļi meži,
Zili jūras ūdentiņi.
Tā tauta apdzied dabu, kas ir ap mums. Viņa dzied par vālodzīti, par debess loku ar nebeidzamo zvaigžņu starojumu, par jūras dzelmi un akmeni, par Zemes māti un tēvu dieviem. Šajos dziedājumos izpaužas tutas pasaules uztvere un dzīves filozofija.
Atsevišķa cilvēka dzīvi dainu latvietis uztver kā nolemtību, tomēr kā tādu, kur noteicējs lielā mērā ir viņš pats. It īpaši, ja vēl pakļaujas lielajiem dabas likumiem un ir pastāvīgā saskaņā ar Dievu un Laimu.
Latvietis iekļaujas dabā un tās procesos, izjūtot sevi kā dabas daļiņu. Turklāt viņš grib dabai arī dot, jau tā neizsakāmi skaisto grib darīt daiļāku. Ikdienas nepieciešamība dabu izmantot paliek it kā otrajā plānā. Pāri tai paceļas dvēseles vajadzība pēc daiļuma, pēc dabas un dvēseles saskaņas.
Plaši lauki, zaļi meži,
Zili jūras ūdentiņi.
Tā tauta apdzied dabu, kas ir ap mums. Viņa dzied par vālodzīti, par debess loku ar nebeidzamo zvaigžņu starojumu, par jūras dzelmi un akmeni, par Zemes māti un tēvu dieviem. Šajos dziedājumos izpaužas tutas pasaules uztvere un dzīves filozofija.
Atsevišķa cilvēka dzīvi dainu latvietis uztver kā nolemtību, tomēr kā tādu, kur noteicējs lielā mērā ir viņš pats. It īpaši, ja vēl pakļaujas lielajiem dabas likumiem un ir pastāvīgā saskaņā ar Dievu un Laimu.
Latvietis iekļaujas dabā un tās procesos, izjūtot sevi kā dabas daļiņu. Turklāt viņš grib dabai arī dot, jau tā neizsakāmi skaisto grib darīt daiļāku. Ikdienas nepieciešamība dabu izmantot paliek it kā otrajā plānā. Pāri tai paceļas dvēseles vajadzība pēc daiļuma, pēc dabas un dvēseles saskaņas.
No comments:
Post a Comment